Kā izvēlēties apavus, kas piemēroti ortožu lietošanai
Lai ortozes, kas paredzētas staigāšanai veiktu savu darbu, ir nepieciešami apavi, kas piemēroti ortožu lietošanai. Piemērotu apavu atrašana bieži var būt izaicinājums, tāpēc SimpleOrtho, kopā ar Friendly ir nolēmis izveidot apavu izvēlēšanās ceļvedi!
1) Vienu izmēru lielāki apavi.
Lai ērti
ievietotu ortozi apavā tam jābūt platākam, kā parastam apavam, tāpēc labāk izvēlēties apavus ortožu lietošanai, kas ir vienu izmēru lielāks par ikdienas apaviem.
2) Stingra apava
kape.
Ir svarīgi, lai
apavu aizmugure būtu pietiekami augsta un pietiekami stingra, lai nostiprinātu
ortozi apavos. Šis atbalsts ir būtisks potītes stabilitātei.
3) Iekšējā zole
ir izņemama.
Ortozes aizņem
papildu vietu apavos. Izņemamas iekšējās zoles ļauj pielāgot vietu ortozēm apavu
iekšpusē.
4) Zema zole,
bet ne plakana.
Pilnīgi plakanas
apavu zoles var negatīvi ietekmēt ortozes darbību. Problēmas var radīt arī pārāk
augsts apava papēdis.
5) Apavam jābūt
plaši atveramam.
Elastīgās kurpju
auklas darbojas tikai tad, ja tās var stingri pievilkt. Nepielāgotiem apaviem nepieciešama ļoti plaša
aizdare, lai tajos var ievilkt ortozes.
6) Apavu svars.
Lai gan
ortopēdiskie apavi ir lieliski piemēroti cilvēkiem ar ortopēdiskām slimībām, jānovērtē
to svars. Viegli apavi palīdzēs pacelt kāju ejot, kas ļaus noiet garākus
attālumus.
7) Svarīgi zināt
savus mērus.
Lai iegādātos apavus,
kas lieliski der, jums jāveic pēdu mērījumi ar uzviktām ortozēm. Katrs ražotājs
norādīs savu, specifisku pēdu mērīšanas metodi, lai precīzi noskaidrotu izmēru.
8) Pretslīdes
gumijas ārzole.
Apavam noteikti
jābūt aprīkotam ar pretslīdes gumijas
zoli, lai samazinātu paslīdēšanas un paklupšanas risku.
9) Apsveriet
apavu valkātāja funkcionālo stāvokli.
Pat lieliskākās
kurpes pasaulē var nebūt lieliskas kādam, kurš tās nevar uzvilkt.
Kas ir insults un kā atbalstīt insulta pacientu
Latvijā ik gadu ir aptuveni 10 000 jaunu insulta gadījumu, un 2 000 no tiem kļūst par nāves iemeslu (vidēji katru dienu tie ir 27 insulta gadījumi).
Kas ir insults?
Insults ir pēkšņs smadzeņu bojājums, kas ietekmē arī bojātās smadzeņu daļas nodrošināto funkciju – runasspēju, koordināciju, kustības. Biežāk sastopamais ir asinsvadu nosprostojums jeb išēmisks insults, retāk notiek asinsvadu plīsums jeb hemorāģisks insults.
Aptaujā, kurā piedalījās iedzīvotāji vecumā no 30-50 gadiem, trešdaļa aptaujāto kļūdaini apgalvoja, ka “insults ir sirds artēriju nosprostojums”. Savukārt vairāk nekā puse atzina, ka nespētu atpazīt insulta simptomus sev un līdzcilvēkam. Par insultu var liecināt nespēks vai nejūtīgums vienā ķermeņa pusē, nespēja runāt vai saprast teikto, asimetriska vai šķība seja. Var būt arī reibonis, redzes dubultošanās un līdzsvara traucējumi, pēkšņas, ļoti stipras galvassāpes bez neviena cita simptoma.
Kā atpazīt insultu?
Insulta ārstēšanā svarīgas ir pirmās četras stundas pēc simptomu parādīšanās, kuru laikā var mazināt insulta atstātās sekas, kā arī novērst nāvi. Tādēļ ir svarīgi atpazīt insulta simptomus sev vai citiem, un pēc iespējas ātri izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību.
Latvijas Neirologu asociācijas un Latvijas Insulta biedrības valdes priekšsēdētāja, asociētā profesore Evija Miglāne uzsver, ka insults kā slimība ir sarežģīta, bet simptomi vienkārši, jo insulta gadījumā notiek smadzeņu bojājums, līdz ar to tiek ietekmēta arī bojātās smadzeņu daļas funkciju nodrošināšana: runāšana, spēja kustēties, koordinācija. Tie ir simptomi, kurus var un vajag atpazīt, veicot testu ĀTRI, (A – lūgt atsmaidīt, T – lūgt pacelt un noturēt abas rokas, R – runāt, lūgt atbildēt uz jautājumu. Ja kādu no darbībām cilvēks nevar veikt, nekavējoties I – izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvani 113!).
Kā atbalstīt insulta pacientu https://www.stroke.org.uk/sites/default/files/user_profile/supporting_a_stroke_survivor_latvian.pdf